Ai, Krustiņ, kādās nepatikšanās Tu esi iekūlies… Bet par parādu vēlāk. Tagad es Tev gribu padomu dzīvē dot. Tu laikam esi galīgi pazudis… Lai gan tēvs Tevi skarbi audzinājis, māte loloja un turēja prom no dzīves skarbuma. Es jau zinu, ka Tu viņu turi vainīgu savos sliktajos paradumos un kļūdās, bet nu Tu esi pieaudzis un Tev jāsaprot, ka pats vien esi pie vainas. Arī, ja slikti Tevi uzaudzināja senči, tad tagad tas ir Tavs uzdevums laboties. Tev ir jākļūst labākam. …
