Augstāk minētās ir lielās un globālās rūpes, bet ir arī daudz mazu rūpīšu. Tās ir tās pavisam mazās, kuras pat dažreiz nevar pamanīt. Ikviens smaids un labi vārdi ir kā rūpes sirdij. Likt kādam smaidīt un smieties- tas taču ir tik jauki!
Es domāju, katram cilvēkam ir jāapsver, kas viņam ir rūpes, vai arī, ja jūtas, ka neviens par viņu nerūpējas, lai padomā, vai tā tiešām ir, vai nav kāds cilvēks, kas vienmēr vēlēsies par viņu parūpēties, t.i. parunāsies, pasmaidīs pretī, jo tās jau arī savā veidā ir rūpes.
…
