Jāzepu bija grūti neiemīlēt, bet tikpat grūti arī mīlēt. Lai gan Jāzeps brāļiem vēlēja tikai labu, viņa neizsīkstošā labestība brāļus tikai kaitināja un bija tiem kā dadzis acī. Turklāt Jāzeps bija arī diezgan lepns un nicināja ganu darbu, ko citi brāļi bija atraduši par labu esam. Arī tas brāļus aizskāra un lika tiem justies kā neveiksminiekiem ar pārāk zemiem mērķiem un pieticīgu dzīvi.
Turklāt visa šī nelaime varbūt nemaz nebūtu notikusi, ja dažiem no brāļiem būtu bijis spēcīgāks raksturs. Jo galvenie naida kurinātāji bija Levijs un Simons, bet citi brāļi pret Jāzepu bija iecietīgāki. Piemēram, Juda un Rubenss, ja būtu raksturā spēcīgāki un nepakļautos spiedienam, būtu varējuši nelaimi novērst, jo viņi pret Jāzepu izturējās vislabāk.
…
