Vidusjūras tautu pārstāvji interesējās par Baltijas jūru tās apkārtni tieši iegūstamā dzintara dēļ. Masilijas Pītejs, grieķu ģeogrāfs, ap 325. g. p.m.ē. devās ceļojumā pa jūru uz Z. Viņš nonāca līdz Baltijas jūrai un sniedza ziņas par tur atrodamo dzintaru.
Iekarojot apkārtējas zemes auga Romas varenība, kulmināciju sasniedzot impērijas laikā 1. un 2. gs., kad tās robežas aptvēra ne tikai Eiropas D, bet arī Mazāziju un Ziemeļāfriku. Vēl tālāk sniedzās Romas tirdzniecības sakari un ietekme, savā orbītā ietverot arī Austrumbaltijas D pierobežu. Romiešu tirgotāji mēroja tālu ceļu, atvezdami ne tikai eksotisku priekšmetus un materiālu, to skaitā Baltijas dzintaru, bet ar;i ziņas par redzētajām zemēm.
Mūs interesējošajos jautājumos visplašākās un noteiktākās ziņas sniedz Senās Romas vēsturnieks Tacits, mums visiem labi zināmās „Ģermānijas” autors. Viņš raksta, ka svēbu jūra labajā krastā apskalo aistu piekrasti. …
