Ar terminu „bioloģiskā daudzveidība” saprot arī pašatjaunojošus dabas veidus pasaules dažādībā un iekšējā mainībā sugas ietvaros, kā arī ekosistēmu dažādību, ko šie organismi apdzīvo.
Bioloģisko daudzveidību iedala 4 līmeņos, bet kā galvenie tiek iezīmēti pirmie trīs:
1.Ģenētiskā daudzveidība – organismu daudzveidība vienas sugas ietvaros, saistīta ar gēnu kombinācijām. Gēni nodrošina adaptācijas spējas un nodod nākošajām paaudzēm. Ģenētiskā daudzveidība nosaka katram īpatnim pazīmju variāciju sugas ģenētiskā koda ietvaros, tāpēc pilnīgi vienādu divu īpatņu dabā nav, tiem ir vismaz viena atšķirīga īpašība vai pazīme. Maza ģenētiskā daudzveidība rada sugas izmiršanas draudus, jo vāji pielāgojas mainīgajiem apstākļiem.
2.Sugu daudzveidība – sugas ir mijiedarbībā biotopa ietvaros. Tā ir piemērojama no lokāla līdz pat globālam mērogam. Liela sugu daudzveidība palielina kopējo produktivitāti, bet biodaudzveidību nevar balstīt tikai uz sugu skaitu, ir jāņem vērā arī vides faktori. Saimnieciskā darbība iznīcinājusi – ietekmējusi sugu sastavu un proporcijas. Šenona sugu daudzveidības indekss H mainās apmēram no 1,5-3,5. …
