Grūti nojaust, kur ir šī darbības vieta, jo mūsu Daugava peld gar daudzām pilsētām, un šī liepa var arī būt jebkur, bet tas, ka viss notika pagātnē ir skaidrs.
Teikumi ir parasti, nekas neizceļās īpaši, viss ir tā kā tam vajadzētu būt. Ir pielietotas domuzīmes, lai kaut ko precizētu vai paskaidrotu. Kā piemēram: „Taču jāsaprot viņi – tapat kā mums tā bija viņu vienīgā dzīvība, augstākā dāvana, ko devis Dievs.”
Atkāpes ir ļoti daudz. Ir lietoti cipari, kuri, uzrakstīti ar cipariem, neviss ar vārdiem – „90%” lemti zivju ēsmai un „223.” lappusē ar melnu uz balta rakstīts. Darba virsraksts ir „Odzenājs” iespejams, tapēc, ka „Odzenājs” ir tā saucamā mazā paradīze. Apakšvirsrakstam iekavās ir „Jūlijs”, tas liek domāt, ka tas notika Jūlijā, bet zinu arī to, kas tas ir arī septītais stāsts no grāmatas „Zvaigžņu lietus”.…
