Tas ir cilvēku vispārējais emocionālais noskaņojums grupā. Ikdienā sastopams jēdziens „ mikroklimats „. Psiholoģiskais klimats var būt gan labvēlīgs, gan nelabvēlīgs. Labvēlīgam psiholoģiskam klimatam ir raksturīga cilvēku savstarpēja uzticēšanās, gatavība sadarboties un apmierinātība ar piederību grupai. Nelabvēlīga psiholoģiskā klimata gadījumā attiecībās grupā valda sasprindzinātība, piesardzība, neapmierinātība.
Psiholoģiskais klimats ir atkarīgs no organizatoriskiem un psiholoģiskiem faktoriem.
Svarīga loma grupas psiholoģiskā klimata veidošanā ir tās vadītājam. Daudzi pētījumi parādījuši, ka vadīšanas autoritatīvais stils visbiežāk rada negatīvu psiholoģisko klimatu. Un tikai demokrātiska vadīšana var kļūt par nozīmīgu priekšnoteikumu, lai grupā veidotos pozitīvs psiholoģiskais klimats.
GRUPAS SALIEDĒTĪBA.
Mēs katrs esam daudzu un dažādu grupu locekļi – ģimenes, klases, darba vietas. Attiecības grupās mums nozīmē daudz, jo no tām bieži vien ir atkarīgs mūsu garastāvoklis.
Grupas attīstības gaitā notiek grupas dalībnieku saliedēšanās, veidojas grupas kopības apziņa, “mēs” izjūta. Saliedēšanās procesam ir svarīga loma grupas attīstībā. Tas rada indivīdiem vēlēšanos palikt šajā grupā, iesaistīties grupas darbībā, pielikt savus spēkus grupas kopīgo uzdevumu izpildei un pieņemt grupas mērķus kā savējos. Saliedētība parāda grupas locekļu pieķeršanās pakāpi savai grupai.
Gan formālajās, gan neformālajās grupās ir vērojama uzskatu un izturēšanās kopība.…
