-
Ražošanas organizācijas ieņēmumi un ražošanas izmaksas
Uzņēmējdarbībā ieguldīto resursu aprite saistās ar šo resursu kustību un pārveidošanu, kas norit vairākās atšķirīgās stadijās. Resursu viena pilnīga aprite ir pabeigta tad, kad avansētie līdzekļi pilnā apjomā atgriezušies savā sākotnējā formā – parasti no jauna ir investora, uzņēmēja rīcībā naudas veidā. Aprite kā process, kas atkārtojas arvien no jauna un jauna, saistās ar nepieciešamību tāpat no jauna un jauna pirkt ražošanas resursus. Šo procesu kā nemitīgi atkārtojošos procesu sauc par atražošanu.
Uzņēmējdarbībā jāatražo:
1) Pamatkapitāls – pieprasījums bieži rosina piedāvājumu ar pasūtījumu palīdzību. Konkursi ir šī tirgus veidošanās viena no efektīvām formām;
2) Apgrozāmais kapitāls – izlietotie darba priekšmeti regulāri jāaizstāj ar jauniem resursiem, ko piedāvā attiecīgo kapitāla elementu tirgus;
3) Zeme – īpatnējs process, kas prasa lieka ūdens novadīšanu, kādas ēkas pamatu nostiprināšanu;
4) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības - saistās ar agrotehniskiem pasākumiem, mežs - ar sanitārām cirsmām;
5) Ūdens – nepieciešami dažādi dabas aizsardzības pasākumi, arī speciāli attīrīšanas darbi
6) Darbaspēks – atražot dzīves sociālos nosacījumus, uzturēt kvalifikācijas līmeni, arvien no jauna nodrošināt kultūras vajadzību apmierināšanu utt.;
7) Uzņēmējspējas – nepieciešamība uzņēmējspējas uzturēt „formā”, kas prasa nemitīgu pieredzes bagātināšanu un kvalifikācijas celšanu.
Ekonomiste Veronika Bikse uzskata, ka ražošanas galvenais princips ir nodrošināt efektīvu ražošanu, tas nozīmē, izmantojot esošos resursus jebkurā to kombinācijā, ir jāsasniedz maksimālais gala rezultāts. …
Ekonomiste Veronika Bikse uzskata, ka ražošanas galvenais princips ir nodrošināt efektīvu ražošanu, tas nozīmē, izmantojot esošos resursus jebkurā to kombinācijā, ir jāsasniedz maksimālais gala rezultāts. Vienu ražošanas resursu var patērēt dažādās kombinācijās. Tā kā visi uzņēmumi strādā ierobežotu resursu ietvaros, tad ir ļoti svarīgi izvēlēties optimālāko ražošanas variantu jeb noteikt ražošanas funkciju. Tā ir saražotā produkta apjoma (kopējā produkta) un patērēto ražošanas faktoru daudzuma attiecība noteiktā laika periodā. Tā parāda esošo ražošanas faktoru dažādas kombinācijas, kas dod iespēju sasniegt visaugstāko rezultātu. Ražošanas funkciju var arī attēlot shematiski līknes veidā (piem. skat. 1. attēls), kur ar burtu L apzīmē darbaspēku, bet ar burtu Q – produkcijas izlaidi: