Pētījums par cilvēka sapratni ir filozofa Deivida Hjūma sarakstīta grāmata, kas publicēta 1748. gadā. Lasot šo darbu, ievēroju, ka pamatā jauno laiku filozofijā tiek lietotas izziņas metodes. Uzzināju, ka Deivids Hjūms bija angļu subjektīvais ideālists, kuram ir ievērojama nozīme empīriskās izziņas metodes attīstīšanā.
Demokrātiskā sabiedrība nav iedomājama bez cilvēka neatņēmām tiesībām izpaust savas domas un uzskatus. Un nav būtiski vai mēs piekrītam cita cilvēka uzskatiem, vai nepiekrītam. Bet tomēr, manuprāt, ir kaut vai nedaudz jāuzklausa un jāizsver, vai man tas ir pieņemams. Lai arī lasot šo darbu, saskatīju dažas pretrunas ar manu domāšanu, bet centos arī pieņemta izcilā filozofa filozofiju. Un kāpēc gan nē?
Izriet tas, ka jebkurš no mums ir tiesīgs paust savu viedokli par jebkuru tēmu, lai arī, protams, šis viedoklis ir subjektīvs un arī atkarīgs vienīgi no katra individuālajām spējām un sapratni.…
