-
Eiropas Savienības ārējā tirdzniecība
Referāts12 Ekonomika, Starptautiskās organizācijas, Uzņēmējdarbība
2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | ES ārējā tirdzniecība | 4 |
| 1.1. | Ārējo attiecību veidošana | 4 |
| 1.2. | Tirdzniecības attīstība un mērķis | 5 |
| 1.3. | Sadarbība ar PTO | 6 |
| 1.4. | Sadarbība ar Ziemeļameriku | 7 |
| 1.5. | Sadarbība ar Āziju | 7 |
| 1.6. | Sadarbība ar Latīņameriku | 8 |
| 1.7. | Sadarbība ar Āfriku | 9 |
| 2. | Latvija ES ārējā tirdzniecībā | 10 |
| 2.1. | Loma kopējā ārējā tirdzniecībā | 10 |
| 2.2. | Latvija un PTO | 11 |
| 2.3. | Sadarbība ar ASV | 12 |
| 2.4. | Sadarbība ar Krieviju | 13 |
| 2.5. | Sadarbība ar Islandi | 14 |
| Secinājumi | 16 | |
| Izmantotā literatūra | 18 |
Ievads
Par Eiropas Savienības (ES) dzimšanu tiek uzskatīts pagājušā gadsimta 50. gadi. Jau tajā laikā tās galvenā darbība tika balstīta uz palīdzību attīstības jomā un vispārējo tirdzniecības politiku. Pašreiz kopējā tirdzniecības politika ir Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Ārējās tirdzniecības politika ir Eiropas uzņēmumu konkurētspējas stūrakmens, kuras mērķis ir pasaules tirdzniecības liberalizācija, izmantojot pakāpenisku starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un muitas barjeru samazināšanu, vienlaicīgi stiprinot daudzpusējās tirdzniecības noteikumus.
Kopš 1990. gadu sākuma Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir bijis stiprināt atgūto neatkarību un valstiskumu. Lai īstenotu šo uzdevumu, kā arī veiktu pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku un centralizētas pārvaldes vietā ieviestu demokrātijas tradīcijas, Latvija uzsāka integrāciju Eiropas un transatlantiskajā telpā.
2004.gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Iestāšanās Eiropas Savienībā bija apstiprinājums Latvijas pēdējo piecpadsmit gadu laikā paveiktajām reformām demokrātijas un tirgus ekonomikas principu iedzīvināšanā.
Šajā darbā ir aplūkota ES ārējā tirdzniecība, tās sadarbības partneri un Latvijas valsts dalību šajā procesā.
1.ES ārējā tirdzniecība
1.1.Ārējo attiecību veidošana
Kopš savas dzimšanas pagājušā gadsimta 50. gados Eiropas Savienība attiecības ar pārējo pasauli ir veidojusi, balstoties uz kopējo tirdzniecības politiku, palīdzību attīstības jomā un oficiālajiem tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem ar atsevišķām valstīm un reģionālajām grupām.
Savukārt septiņdesmitajos gados ES visā pasaulē uzsāka humanitārās palīdzības sniegšanu tiem, kam tas bija nepieciešams. No 1993. gada, ievērojot Māstrihtas Līgumu, tā attīsta kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), lai varētu veikt kopīgas darbības, ja tiktu apdraudētas Savienības intereses kopumā. Aizsardzība kļūst par nozīmīgu KĀDP aspektu, jo ES cenšas uzturēt un veicināt stabilitāti Eiropā. Risinot jautājumus, kas saistīti ar teroru, starptautisko noziedzību, narkotiku tirdzniecību un nelegālo imigrāciju, kā arī tādas globālas tēmas kā vide. Savienība strādā ciešā sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām.
…
ES ārējo attiecību centrā ir transatlantiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Pāri Atlantijas okeānam plūst tirdzniecības preces un investīcijas apjomā, kas sastāda gandrīz vienu miljardu euro dienā. Vašingtona ilgstoši ir atbalstījusi Eiropas integrāciju. ES un ASV ir daudz kopīgu vērtību un interešu, lai gan dažkārt tām ir atšķirīgi uzsvari un pieeja. Ņemot vērā to divpusējās tirdzniecības apjomus (ES eksports uz ASV sastāda 25 % no ES kopējā eksporta un imports no ASV – 20 %), nebūt nepārsteidz tas, ka reizēm starp tām rodas nesaskaņas. Lai arī tiek diskutēts par vadlīnijām, šie strīdi skar mazāk nekā 2 % no kopējā transatlantiskās tirdzniecības apjoma. Veids, kā ES un ASV risina vienotas problēmas, kas ietver konkurences likumdošanu un otras valsts tehnisko standartu atzīšanu, ir kalpojis kā paraugs Savienības attiecībām ar citām valstīm, ieskaitot Japānu un Kanādu. ES 2004. gadā uzsāka divas ievērojamas iniciatīvas, lai padziļinātu attiecības ar Kanādu. Viena no tām aptver ES un Kanādas partnerattiecību programmas izstrādi sadarbībai globālajos jautājumos. Savukārt otra paredz apspriest jaunu nolīgumu par savstarpējās tirdzniecības un investīciju palielināšanu. 1.5.Sadarbība ar Āziju Lai gan Ķīna un Japāna ir lielākie tirdzniecības partneri Āzijā, ES visilgstošāk ir sadarbojusies ar septiņu locekļu Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienību (ASEAN). Šīs attiecības aizsākās 1972. gadā un 1980. gadā tika nostiprinātas ar sadarbības nolīgumu. ASEAN uzsāka iniciatīvu, lai paplašinātu attiecības ar ES procesā, kas pazīstams kā ASEM (Āzijas un Eiropas Sanāksme), kurā piedalās arī Japāna, Ķīna un Dienvidkoreja. ASEM organizē augstākā līmeņa sanāksmes reizi divos gados. Pēdējos gados ES ir nostiprinājusi attiecības ar Japānu. ES un Japānas rīcības plāns, kas tika ... Referātā iekļautās tēmas: ES ārējā tirdzniecība; Ārējo attiecību veidošana; Tirdzniecības attīstība un mērķis; Sadarbība ar PTO; Sadarbība ar Ziemeļameriku;Sadarbība ar Āziju;Sadarbība ar Latīņameriku; Sadarbība ar Āfriku; Latvija ES ārējā tirdzniecībā;Loma kopējā ārējā tirdzniecībā u.c.
