Ja salīdzinām kultūrpolitikas un instrumentu vēsturi Latvijā un Lielbritānijā, tad redzam, ka, kamēr Latvija atguva neatkarību, piedzīvoja kultūras iestāžu privatizāciju, kultūras procesu decentralizāciju, iepazinās ar jauno likumdošanu, kļuva par UNESCO biedri 1991. un Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gadā un izdeva pirmos kultūrpolitikas dokumentus Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes (1995), Nacionālā programma „Kultūra” (2000) un Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas (2006), tikmēr Lielbritānija bija ielikusi pamatus savai mākslas fondu sistēmai jau 1940. gadā nodibinot pirmo mūzikas un mākslas atbalsta organizāciju (ECMA – Council for the Encouragement of Music and the Arts), kuras dotācijas no valsts jau 1945. gadā sastādīja 235 000 mārciņu, 1965. gadā Lielbritānijas pirmais kultūras ministrs izdeva dokumentu Policy for the Arts pēc kura izdošanas līdz 1967. gadam dotācijas sasniedza jau 7.2 miljonus mārciņu, 1992. gadā tika izveidots Kultūras departaments (sākotnēji Nacionālā mantojuma departaments) un 2000. gadā tika izveidota Lielbritānijas filmu padome (UK Film Council).
