-
Renesanses arhitektūras specifika un iezīmes. Monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā un Fontenblo skola
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Renesanses piļu piemēri kā Francijas renesanses iezīmju un specifikas skaidrojumi | 3 | |
| Šamboras pils | 4 | |
| Šenonso pils | 5 | |
| Fontenblo pils | 6 | |
| Anē pils | 6 | |
| Luvras pils | 7 | |
| Monumentāli dekoratīvā glezniecība Francijā un Fontenblo skola | 7 | |
| Žans Fukē | 8 | |
| Žans Kluē Jaunākais | 9 | |
| Fransuā Kluē | 10 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 11 |
Žans Fukē
Žans Fukē (1420 – 1481) dzimis un darbojies Tūrā. Viņa mākslā manāms vienkāršs reālisms ar precizitāti un objektīvu vērojumu. Kā arī izteiksmīgi plastiskas formas un izteiktas līniju skaidrības. Ž. Fukē kā izcils portretists ļoti skaidri iezīmēja modeļa raksturīgās iezīmes. Tādējādi radot modeļa individualitāti redzamu. Portretos ir arī plaši vilcieni sejās un figūrās, uzsverot galveno un atmetot maznozīmīgo. Ž. Fukē izpelnījies ievērību ar savu darbu “Melēnas diptihs” (10. ilustr.),. Tā kreisajā pusē, kas saucas “Etjēns Ševaljē un Sv. Stefans” attēlots ievērojams valsts darbinieks un viņa aizbildnis Sv. Stefans, kuru silueti skaidri izceļas uz baltā marmora zāles arhitektūras fona. Tikpat skaidri iezīmētas sejas un ķermeņu kontūras diptiha labajā pusē, kur attēlota “Madonna ar Jēzus bērnu”. Figūru plastiskajam veidojumam piešķirts gandrīz vai taustāms efekts. Tīrās, gaišās, caurspīdīgās krāsas uzklātas plānā, vienmērīgā slānī, atgādinot krāsotu skulptūru.
…
Renesanses arhitektūras specifika un iezīmes. Monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā un Fontenblo skola. 15. gs. – 16. gs. Francijā renesanse sākās ievērojami vēlāk, kā Itālijā, t. i., ap 15. gadsimtu. Tajā pašā gadsimtā vēl valdīja arī gotiskās iezīmes gan arhitektūrā, gan tēlniecībā. Tā bija līdz pats 15. gadsimta trešdaļai, kad lēnām Francija sāka pārklāties ar Itālijas renesanses ietekmi, kur vietām saglabājās līdz pat 17. gadsimtam. Ne tikai arhitektūrā, bet arī glezniecībā, galvenokārt monumentālajā glezniecībā vēl bija manāmas gotiskās tradīcijas. Taču ienākot Itālijas renesansei, varētu šķist, ka Francijā to pārņēma identisku Itālijas, bet Francijas renesanse atšķīrās no tās, kas vēlāk bija arī citur Eiropā. Francijā renesanses galvenais uzdevums bija attēlot karaļa galma priekšstatus par skaistumu. Arī uzņemtie mākslinieki Fransuā I galmā bija uzņemti no Itālijas, līdz ar to noteicējs par to, kādai jābūt mākslai bija Francijas karalis. Ārpus Itālijas renesansi dēvē arī par Ziemeļu renesansi. Tās izplatību nodrošināja itāļu arhitektu un amatnieku darbība ārzemēs, piemēram, Francijas un Anglijas karaļu galmos. Referātā tiks aplūkota renesanses specifika Francijā, tās iezīmes, kā arī monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā, kā arī Fontenblo skola, kurā pieturējās pie stingrām normām, stingrību, kas arī turpmāk ir viena no franču mākslas raksturīgākajām iezīmēm. Referāta uzdevumi: • Renesanses piļu piemēri kā Francijas renesanses iezīmju un specifikas skaidrojumi; • Monumentāli dekoratīvā glezniecība Francijā • Fontenblo skolas dibināšana; • Nozīmīgākie mākslinieki Francijas renesanses laikā;
