„[..] valodu pasaules vēsturiskā apskata uzdevums ir atklāt, kā valoda, cēlusies no dabas skaņas un nepieciešamības, kļūst par cilvēces augstākās un smalkākās gara darbības radītāju un saturu.” Tā kā dažas valodas nav attīstījušās tiktāl, lai būtu iespējama garīgā darbība augstākajā pakāpē, tad tās nevar atzīt par tām valodām, kas sekmējušas mūsu tagadējo izglītības pakāpi. Tomēr šīs valodas ir svarīgas tik daudz, ciktāl tās atbilst dažādu citu radniecīgu valodu attīstības vēsturei un ir izmantojamas kā piemērs dažādo kultūras pakāpju ilustrēšanai.
Kā pēdējo, manuprāt, ļoti svarīgo atziņu vēlos minēt šādu: „Cilvēks domā, jūt un dzīvo tikai valodā, un viņam vispirms jābūt valodas veidotam, lai viņš saprastu arī mākslu, kas nemaz neiedarbojas ar valodas starpniecību.” Tas tikai pierāda valodas nozīmīgumu katra cilvēka dzīvē un to, cik ļoti mums nepieciešams valodu izkopt, saudzēt un izprast, lai varētu to pareizi lietot.
…
