-
Organizācija un vadīšanas teorija. Organizācijas jēdziens
V. Rīgers pārstāvēja teorētisko uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācību, kurai bija šauri noteikts izziņas mērķis- izskaidrot uzņēmumā norišu realitāti. Savukārt E. Šmalenbahs par uzņēmuma ekonomikas un organizācijas mācību runāja kā par teorētisko mācību, bet, tā kā viņa mācībā rodamas arī normatīvas iestrādes, tad viņa mācība tiek dēvēta par normatīvo uzņēmuma ekonomikas un organizācijas mācību. Šīs mācības izziņas mērķis tiek gūts no praktiskās pieredzes, priekšnoteikums tam ir uzņēmumā norišu analīze. Vēl plašāks ir normatīvais vai norobežošanai atstatoši normatīvas uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācības izziņas mērķis, kuras pazīstamākais pārstāvis ir H. Niklišs. Mācības pamatā ir normu izstrāde(balstoties uz ētiskiem un reliģioziem pamatiem) atbilstoši izturēšanās priekšrakstiem praktiskajai darbībai uzņēmumos.
Pašlaik par vadošo mācību uzskatāma E. Hainena veidotā lēmumorientētā uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācība, kas tiecas izskaidrot gan esošo stāvokli, gan norises uzņēmumā, gan arī rast veidus to veidošanai. Šai zinātnei ir divkāršs uzdevums:
• Jāizskaidro uzņēmuma un tā vidi noteicošie faktori attiecības starp šiem faktoriem, kā arī ražošanas process.
• Jāizstrādā pilnīgi visu tipisko lēmumu pieņemšanas situāciju sistēma, kas ļautu pieņemt optimālu lēmumu ikvienā lēmuma pieņemšanas situācijā.
…
Organizācija un vadīšanas teorija. Organizācijas jēdziens. Uzņēmumu koncepcijas un vadīšanas teorija. Menedžeris-vadītājs. V. Praude organizāciju dēvē par cilvēku grupu, kas apzinīgi sadarbojas, lai sasniegtu kopējos mērķus. Tieši tāpēc jebkuru cilvēku grupu nevar uzskatīt par organizāciju, jo ne visām cilvēku grupām ir kopīgi mērķi, un ne visi mērķa sasniegšanai apzinīgi sadarbosies. Tas nozīmē, ka, lai grupu varētu uzskatīt par organizāciju, tai jāatbilst noteiktiem kritērijiem: • grupas dalībniekiem jāstrādā kopā ar nodomu sasniegt kopējo mērķi • visi grupas dalībnieki ir akceptējuši vienu kopīgu mērķi Tomēr šie kritēriji atbilst tikai viena veida organizācijām- formālajām, kas ir pēc organizācijas īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas, kuru uzdevums ir organizēt darbību. Savukārt neformālās organizācijas ir spontāni izveidotas cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas. Šīs neformālās organizācijas pastāv jebkurā formālā organizācijā, izņemot ļoti mazā. Neskatoties uz to, ka šīs grupas var izveidoties stihiski bez lēmuma organizācijas ietvaros, tām var būt ļoti liela ietekme pat uz formālo grupu.