.P. Draudzenīt, kāpēc tu tāda domīga?
P.P: Zini, es ēdot ābolu, lūkojoties uz jums. Sapratu, cik jums mierīga dzīve. Sava partika, lai to paņemtu no krātuves, ne no viena nav jābaidās, jūs dziedat un dejojat, nebaidīdamies, ka tūliņ no kāda tumša kakta var izskriet kaķis. Te ir tik jauki!
L.P: Tā jau arī ir! Un mēs par to esam ļoti priecīgi.Mums ir pāris pelītes, kuras savus smukos dzejolīšus nav skaitījušas.
Sandra Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kur odziņu ieraudzīju,
To rādiju bāliņam.
Andis Sēņotāji, sēņotāji
Rītos ilgi neguliet!
Vāverīte agri ceļas
Tā tās bekas salasīs.
…
