Romiešu tiesības ieņem sevišķu vietu cilvēces vēsturē. Tās ir viens no izcilākajiem antīkās pasaules sasniegumiem, kas tika pārņemti pēc “tumšajiem” viduslaikiem. To ietekmi mūsu tiesībās nav un nevar būt apstrīdama, turklāt, tā ir tik acīmredzama, ka būtu jāapšauba kāda cilvēka sacītais, ka mūsdienīgs jurists savā profesionālās darbības ikdienā varētu iztikt bez terminu pielietošanas, kuru tiešais vai netiešais radītājs ir romiešu tauta, nerunājot jau par pašiem tiesību institūtiem. Tieši tāpēc es izvēlējos šo tematu – “Romiešu tiesību recepcija citu valstu likumdošanā”, lai noskaidrotu, kā tagadējo valstu likumdošana ir nonākusi līdz tādai situācijai.
Šī referāta mērķis ir īsi raksturot romiešu tiesību recepciju un tās gaitu galvenokārt Eiropas valstīs. Citos kontinentos šis process notika pastarpināti, tur tika pārņemti Eiropas valstu normatīvie akti vai to daļas tādā veidā pārņemot romiešu tiesības netiešā veidā (tas neattiecas uz Islama valstīm un Austrumu kultūras valstīm).
Darbā ir tikai viena nodaļa, kurā es centos izklāstīt referāta tēmu un sasniegt izvirzīto mērķi. Īpaša uzmanība darbā ir veltīta Itālijai, Vācijai un Francijai, kurās, pēc manām domām, romiešu tiesību recepcijas process notika acīmredzamāk nekā citur, un tas galvenokārt balstījās uz tiešiem avotiem.…
