Eteokls un Polineiks ir krituši kaujā. Tēbu jaunais valdnieks Kreonts ar pienācīgo godu ir apglabājis Eteoklu, bet viņš aizliedz apglabāt dzimtenes nodevēju Polineiku; katram, kas to darīs, draud nāves sods.
Polineika māsa Antigone tomēr nolēmusi pārkāpt aizliegumu un apglabāt brāli. Par to viņa paziņo savai māsai. Ismēnei aicina viņu palīgā.
Ismēne atsakās palīdzēt māsai nevis tāpēc, ka viņa baidītos no soda, bet viņa neuzdrošinās pārkāpt valdnieka aizliegumu, tas nav viņas dabā.
Kāpinājums.
Antigone īsteno savu nodomu un izdara simbolisku apbedīšanu.
Kad Kreonts par to dabū zināt, viņš ir sašutis.
Kreonts saskata te to pilsoņu intrigas, kuri nav apmierināti ar viņa valdīšanu.
Izrādās, ka pārkāpumu izdarījusi viņa paša radiniece. Viņa atzīst savu rīcību par pareizu, atsaucas uz asinsradniecību un dievu negrozāmajiem likumiem.
Kreontu nekas nespēj pārliecināt, ne Ismēnes lūgšanās, ne viņa dēla vārdi, ka tauta domājot tāpat kā Antigone.
Augstākais kāpinājums.
Kreonts piespriež Antigonei nāves sodu un liek iemūrēt viņu kapu velvē.
Sargi ved Antigoni uz soda vietu.
…
