Prozas darba fragmenta valoda ir raksturīga 21. gadsimta postmodernismam. 21. gadsimtā lielākoties vērojama asāka, skaudri ironiska valoda, daudz simbolu, metaforu un vārdu spēļu, tiek lietoti sarunvalodas izteicieni, raksturīga ironija un pašironija, parodija, formas eksperimenti, valoda ir emocionāla.Tekstā ir gan žargonismi, gan barbarismi, gan vulgārismi, piemēram, čiksas, čomiņš, forši, dirsējs, debilais, slimais, piderass, skuķe, purns, izpis dirsā, besī, lauķi, beibes, čoms, baigais, prikols utt.
Prozas darba tēma ir aktuāla, jo mūsdienās ir dillemiska attieksme pret postmodernismu. Prozas darbā autors pretnostāda Gati (modernisma pieejas piekritēju) pret Krišu (postmodernisma pieejas piekritēju). …
