Imunoloģiskā atmiņa
Tā ir organisma spēja reaģēt ātrāk un spēcīgāk uz atkārtotu tāda paša Ag ievadīšanu vai iekļūšanu organismā. Nozīme T un B ly kooperācijai. Imunoloģiskā atmiņa saglabājas daudzus mēnešus, pat gadus. To realizē atmiņas šūnas, kuras veidojas T un B ly proliferējoties pēc Ag kairinājuma.
Timusneatkarīgie Ag
• Primārā un sekundārā IA ir vienādas, jo bez Th palīdzības veidojas imunoloģiskā atmiņa.
• Nenotiek pārslēgšanās uz Ig G klases Av produkciju – veidojas tikai Ig M un tādā pašā līmenī.
Imunoloģiskā tolerance
Areaktivitāte pret substancēm, kas parastos apstākļos ir Ag (nebūs reakcija). Piem., autotolerance – organisms ir areaktīvs pret saviem Ag (normāli). Ja zūd spēja atšķirt savu no sveša, rodas autoimūnas saslimšanas (sarkanā vilkēde).
Tolerances veidi:
1) Iedzimtā
2) Iegūtā
Tolerances iemesli:
Ja organisms embrionālās attīstības laikā kontaktē ar kādu no saviem Ag, tad vēlāk nespēj atšķirt „savu” no „sveša” Ag.
Rodas ļoti aktīvu Ag iespaidā nenobriedusī šūna var aiziet bojā nediferencējusies (iestājas tolerance).
Imunoloģiskā paralīze (totāla nespēja producēt Av). To ierosina:
a) Ļoti lielas Av devas
b) Timektomija (izņemts timuss)
c) Totāla apstarošana (jaunas šūnas vairs nespēj diferencēties)
d) Imūndepresantu ietekmē (vēža terapija, orgānu transplantācija).
Imūnie deficīti
…
