Naudai starptautiskajā ekonomikā ir internacionāls raksturs. Tāpēc pasaules valūtas tirgus ir kļuvis par starptautiskās ekonomikas analīzes objektu.
Preču un pakalpojumu, informācijas un tehnoloģiju starptautisko apmaiņu apkalpo nauda. Iekšzemes tirgos cenas parasti ir izteiktas nacionālās naudas vienībās. Ja kādas valsts naudas vienības izmanto starptautiskajos norēķinos, tad to sauc par valūtu. Importieri maina nacionālo valūtu pret tās valsts valūtu, no kuras ražotājiem kaut ko pērk. Savukārt ieņēmumus no eksporta ārvalstu valūtā eksportieri pārdod, mainot pret nacionālo valūtu. Investoriem, kas iegulda kapitālu kādas valsts tautsaimniecībā, ir vajadzīga šīs valsts valūta. Starptautiskās pirkšanas un pārdošanas darījumi atšķiras no šīm procedūrām iekšzemes tirgū ar to, ka tajā piedalās vismaz divas valūtas. Tādējādi starptautiskie darījumi paredz dažādu nacionālo valūtu pirktspēju salīdzināmību un nacionālo valūtu maiņu.
Vienas valsts valūtas cenu, kas izteikta otras valsts valūtā, sauc par maiņas kursu. Savukārt saimniecisko subjektu spēju brīvi, bez ierobežojumiem mainīt nacionālo valūtu lietišķo darījumu laikā sauc par valūtas konvertēšanu. Valūtas kursu kā divu valūtu attiecību var noteikt ar likumdošanas aktiem vai arī valūtas savstarpējās kotēšanās procesā.
…
