Bakterioloģijas, virusoloģijas un parazitoloģijas pamati

FASCIOLOZE
Epidemioloģija: ierosina plakantārpu tipa sūcējtārpu klases parazīts aknu fasciola (Fasciola hepatica). Aknu fasciolas dzimumgatavie indivīdi ir 2-3 cm gari, 1 cm plati sūcējtārpi, kas parazitē dzīvnieku, retos gadījumos cilvēku, aknu žultsvados, retāk – plaušās. producē olas, kas no invadētā dzīvnieka vai cilvēka aknām ar žulti nokļūst zarnās un tālāk ar izkārnījumiem izdalās ārējā vidē. Mitrās vietās, piem., purvainās ganībās, no olas izšķiļas kāpurs, kas ieurbjas mazajā dīķgliemezī (Galba truncatula), kur pārdzīvo vairākas attīstības stadijas un savairojas. Pēc zināma laika jauni kāpuri atbrīvojas no mazā dīķgliemeža un brīvi peld pa ūdens virsu vai piestiprinās pie zāļu stiebriem, pēc tam pārklājas ar cietu apvalku –iecistējas - un ilgāku laiku saglabā dzīvotspēju. Ja kopā ar ūdeni vai zāļu stiebriem tos norij dzīvnieks, tā aknu žultsvados attīstās pieaugušas aknu fasciolas. Invidēties var arī cilvēks.
Simptomi:
• Aknu bojājumi – iekaisumi, strutas, žultsvada aizsprostojums, aknu audu atrofija, uc.
• Anēmija
• Novājēšana
• Tūska
Laboratoriskā diagnostika: izkārnījumos vai divpadsmitpirkstu zarnas saturā atrodot parazīta olas. Aknu fasciolu olas cilvēka izkārnījumos ne vienmēr liecina par saslimšanu; tās var konstatēt arī tad, ja uzturā lietotas ar aknu fasciolām invadētā dzīvnieka aknas. Šādos gadījumos izmeklēšana jāatkārto pēc 7 - 10 dienām, un šajā laikā nedrīkst ēst aknas.
Ārstēšana: ārstē ar hloksilu, pēc noteiktās devas( ārsta vai farmaceita).
Hloksils – pretparazītu preparāts.
Profilakse: Jālieto vārīts ūdens.
…