Kad daudzi zemnieki pārgāja latifundistu aizgādniecībā, pilsētas zaudēja daudz zemju un cilvēku. Plaši izplatītā lielo zemes īpašnieku atbrīvošana no nodokļiem samazināja valsts ienākumus, kas pastiprināja nodokļu spaidus uz citiem iedzīvotājiem. Sašaurinājās pilsētu amatniecība un tirdzniecība.
Kristietība kļuva par oficiālo reliģiju visā impērijā. Kristieši apvienojās draudzēs, tās vadīja prezbiteri, bīskapi, diakoni. Kristieši bija lojāli pavalstnieki, un valsts arī izturējās toleranti pret kristīgo ticību, taču antīkajai sabiedrībai konflikti ar kristiešiem radās nevis reliģisku apsvērumu, bet gan kristiešu neiecietības un nekristiešu neizpratnes dēļ. Imperatori reaģēja uz pūļa noskaņojumu un izvērsa kristiešu vajāšanas- tika aizliegti kristiešu dievkalpojumi, paredzēts sagraut viņu kulta vietas, sadedzināt Svētos Rakstus, tika atņemtas pilsoņa tiesības.
…
