Nedēļā, kad tika atzīmēta Latvijas 90 gadu jubileja, kad visā valstī virmoja dziļi patriotiskas jūtas, man bija iespēja redzēt Viestura Kairiša iestudēto Ingas Ābeles lugu ”Skola” - Nacionālā Teātra projekta ”Sapnis par Latviju” pirmā izrāde. I. Ābeles luga tapusi pēc pazīstamu latviešu klasisko stāstu motīviem, tātad apmēram par pagājušā gadsimta sākumu. Savukārt V. Kairišs šo izrādi vēlējies parādīt kā „skolu universālā nozīmē”. Iespējams šī iemesla dēļ viedokļi un dažādu kritiķu domas par šo izrādi krasi atšķiras. Esmu iepazinusies ar Normunda Naumaņa, Zanes Radzobes, Silvijas Radzobes, Normunda Akota, Undīnes Adamaites un Mārītes Gulbes recenzijām. Lai gan ir lietas, kurām piekrītu N. Naumaņa recenzijā, tomēr manas domas vairāk sakrīt ar kritiķiem, kuri izrādi vērtē negatīvi.
Sākšu ar Normunda Naumaņa recenziju. Kritiķis šo izrādi vērtē ļoti pozitīvi, varētu pat teikt, ka tas ir viņa „Sapnis par Latviju”. Manuprāt, mūsu domas tik ļoti atšķiras, jo viņš šīs problēmas un lietas, kas attēlotas „Skolā” savieno ar savu bērnību un skolas laiku. Atšķirībā no viņa es nespēju vilkt paralēles starp savu skolu un „Skolu” Nacionālā Teātra izpildījumā. …
