-
Mākslas darba analīze. Johans Valters "Zemnieku meitene"
Jo ilgāk vēroju šo Johana Valtera darbu, jo vairāk acu priekšā veidojas bilde, stāsts par jauno meiteni. Viņai ir apmēram četrpadsmit gadu un baltā apkaklīte simboliski norāda, ka tā varētu būt viņas pirmā skolas diena ģimnāzijas gaitas uzsākot, jebkurā gadījumā, viņa izskatās pārāk kārtīga, lai ar balto krādziņu grābtu sienu. Taču viņa ir uzaugusi laukos, to var manīt pēc meitenes labsirdīgā un ļoti patiesā skatiena. Meitene prot vairākus lauku darbus, zina slaukt govi un samalt graudus miltos. Tā vien šķiet, ka viņa sevi apzinās un ir gatava doties uz pilsētu, domā par šo liktenīgo dienu, kurā iejuks starp daudzajām, uzpostajām pilsētas dāmām, kādas var manīt blakus esošajās Valtera gleznās. Taču šī meitene nejutīsies kā lauku pele, kautrīga, viņa apzināsies savu vērtību un centīsies ar labiem tālejošiem nodomiem sasniegt iecerēto. Aiz meitenes muguras sienu pļauj vīrietis, kas iegleznots, gan lai nostādītu kompozīciju, gan arī, lai uzsvērtu divas dažādās darbības. Lai uzsvērtu šo mirkli kā ļoti būtisku un patvēstītu, ka darbš tieši šajā mometā ir meitēnam aiz muguras.
…
Glezna „Zemnieku meitene”, kas gleznota ap 1900. gadu, mani, iespējams, nebūtu uzrunājusi, ja tai blakus neatrastos tās gleznas, kas šobrīd atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Pa kreisi no „Zemnieku meitenes” atrodas Valtera lielais, izcilais diplomdarbs „Tirgus Jelgavā”, pa labi/pretī uz blakus sienas „Divas sievietes pie lampas” un „Viesos”. Tādēļ, analizējot šo darbu, ņemu vērā arī blakus esošos darbus. Šī glezna izcēlās starp pārējām gleznām ar dabīgumu un patiesumu meitenes skatienā. Apkārt šai lauku meitenei ir skaistas, gaišās kleitās ietērptas pilsētnieces un sajūta, ka tajās ir pavisam cita noskaņa un pat mūzika. Sākumā šķiet dīvaini, ka Valtera gleznas prot radīt iztēlē mūziku un skaņu, taču vēlāk, izlasot un atklājot, ka gleznotājs pats bijis arī vijolnieks, var saprast, ka tā nav tikai viena, pārāk atvērta skatītāja uztverta nejaušība. Arī avoti sniedz ziņas, ka vienlaikus mācīdamies vijoļspēli un izkopdams interesi par mūziku, tā kļuva par radošas iedvesmas un teorētisku apceru avotu visam mūžam.
