90.gadu mijā Eiropas Kopiena pārdzīvoja organisku pārvērtību laikmetu. Tās visuprims ir ārējās pārvērtības. Pirms Mastrihtas vienošanas Eiropas kopiena bija 12 valstu apvienība. Līdzšinējās integrācijas attiecību sistēma, radīta iepriekšējos gados, prasīja ne tikai pilnveidošanu, bet brīžiem principiāli jaunu pieeju. Eiropas Kopiena bija pasaulē lielakais tirdzniecības partneris. Apstākļi prasīja, lai kopienas darba lauks paplašinātos. Neatliekami bija jānodarbojas ar sociālo politiku, ar jaunākiem pētījumiem un tehnoloģijām. Dzīve spieda valstu ekonomiskās sadarbības interešu un rītdienas vārdā pieversties struktūrpolitikai, ieskaitot rūpniecību un enerģētiku. Tā dzīma jauns Eiropas integrācijas modelis – Eiropas Savienība.
Darba mērķis ir izskatīt Māstrihtas līguma būtību, atklat tos svarīgos uzdevumus, kā arī raksturot Māstrihtas kritērijus.
…
