1841.gadā franču dermatologs Bergers (Berger) pirmoreiz konstatēja ērcīti, pētot ādas nokasījumu no ārējās auss ejas rosacea slimniekam. Ērce ieguva uzreiz vairākus nosaukumus, tomēr vispārēju atzinumu saņēma termins Demodex folliculorum (grieķu valodā: demos – tauki, dex – tārps).
Tā kā ērcīte visu savu dzīvi pavada tauku dziedzeros, matu folikulos, skropstās un ādas virskārtā, tā fiziski un ķīmiski bojā ādu, samazinot tās imunitāti un izsaucot alerģisko reakciju ādā, kas noved pie sarkanu, plankumainu izsitumu veidošanās. 1930.gadā Aijers (Ayers) aprakstīja divus demodikozes klīniskos variantus.
• Pityriasis folliculorum – vaigu, pieres un zoda ādā uz eritēmas fona veidojās mazas konusa vai sfēriskas formas papulas, kā arī novēroja sīkplākšņainu lobīšanos un izteiktu niezi izsitumu rajonā.
• Rosacea līdzīgās klīniskās saslimšanas ainā vairāk bija iekaisuma papulas vai pat nelieli mezgli, kā arī pustulozi elementi.…
