Par pagātni mums vēstī tikai atmiņas, pieraksti, sajūtas un fotogrāfijas, bet par nākotni neviens nevaram būt drošs. Tātad balstoties uz pieredzētu, jau izdzīvoto – veidojas mūsdienu skatījums uz dzīves vērtībām un nepieciešamībām. Katrs cilvēks ir individualitāte, kas pēc savas personības iezīmēm, izdzīvo savu ikdienu, veidojot dzīves kopainu. Un tieši šī fakta dēļ, uzskatu, ka mūsdienu cilvēks savu dzīvi pienācīgi nenovērtē.
Ja atskatāmies pagātnē, tad akmens laikmeta cilvēkveidīgās būtnes dzīvi uz zemes uzskatīja par sodu. Viņu ikdienu aizpildīja barības meklēšana, mājokļa izveidošana un tamlīdzīgas, pašsaprotamas fizioloģiskās vajadzības. Dzīves mērķis- izlūgties Dieviem piedošanu, lai pēc nāves nonāktu “paradīzē”.…
