“Latviešu zemnieka dēls, zaļoksnis un ciets kā jauns ozols.”
Pēteris Danga bija sapņotājs, kura iztēle bija plaša jo plaša. Viņam bija divi dvēseles stāvokļi. Pirmais - pilsētas dzīves ikdiena – trokšņu dažādās skaņas, smalkās idejas, dzeja, skaistais stils. Viņam likās, ka viņš bez tā nevar dzīvot, jo tā bija viņa pēdējo gadu ikdiena, ikdiena un dzīve. Tomēr bija otrais dvēseles stāvoklis, kurš pauda skumjas un nostaļģiju pēc plašās, skaistās dabas un dzimtenes.
“Viņš kaislīgi mīlēja dabu, un nesamākslotas kaislības viņam bija tikai dabas dzīvības elpošana.”
Pēteris Danga bija jauns, inteliģents vīrietis, kurš dzīvojot svešumā, neaizmirsa dzimteni.
Pēteri Dangu apveltīja - Lepnums, spītība un pašapzinība! Viņā bija skaists patiesums un sirsnīgums.
…
