Ap 1914. gadu konfrontācija starp Vāciju un Austroungāriju, un Antanti kļuva tik nopietna, ka krīzi mierīgā ceļā atrisināt vairs nebija iespējams.1
Par tiešo Pirmā pasaules kara cēloni tiek uzskatīts atentāts pret Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu, kuram tuvākajā laikā būtu jāsēžas Austroungārijas imperatora tronī.2 Tādējādi, atentāts pret troņmantinieku tika uztverts kā atentāts pret visu impēriju. Turpmāko notikumu ķēdes reakcija noveda pie Pimā pasaules kara sākuma.
Valstu mērķi kara ietvaros bija ļoti dažādi. Vācijas interesēs bija Lielbritānijas un Francijas koloniju ieguve, Francijas un Krievijas novājināšana;, kā arī ietekmes nostiprināšana Eiropā. Austroungārijai savukārt nozīmīgi bija palielināt ietekmi Balkānos un nepieļaut Krievijas ietekmes palielināšanos Balkānos. Itālijas intereses bija vērstas uz savas teritorijas palielināšanu virzienā uz ziemeļaustrumiem. Lielbritānijas galvenie mērķi kara ietvaros bija Vācijas novājināšana, Vācijas koloniju ieguve, kā arī Osmaņu impērijas sadalīšana. Francija savukārt savas intereses saistīja ar senām pārestībām, tās darbība bija tendēta, lai notiktu Vācijas novājināšana, un protams arī Elzasas, Lotringas,Zāras un Reinas teritoriju atgūšana. Krievijas intereses turpretī bija nepieļaut Austroungārijas ietekmes palielināšanos Balkānos un kontroli pār Bosforas jūras šaurumu, kā arī Vācijas novājināšana.…
