| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Deputāts | 4 |
| 2. | Pašvaldību deputāts | 5 |
| 2.1. | Pašvaldību deputāta tiesības | 7 |
| 2.2. | Pašvaldību deputāta pienākumi | 10 |
| 2.3. | Pašvaldības deputāta ētika | 12 |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Nobeigums
1.No minētā teksta es secinu, ka pašvaldības deputātam ir daudz vairāk tiesību nekā pienākumu, taču tiesībās ietilpst arī pienākumi, tomēr tiesības neuzliek par pienākumu kaut ko pildīt obligāti.
2. Ir ļoti svarīgi kādu deputātu ievēl tauta, konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem ievēlot konkrēto deputātu ir jāpaļaujas uz viedokli, kurš var būt arī mānīgs, jo ir diezgan grūti paredzēt kā deputāts pildīs amata pienākumus.
3. Apskatot konkrēto literatūru es secinu, ka deputāta atalgojums ir atšķirīgs katrā pilsētā, jo ir atšķirīgs pildāmo pienākumu apjoms un veids, kā arī daudzums.
4. Deputātu pilnvaras var beigties pirms termiņa, ja deputāts neievēro savus pienākumus, piemēram neierodas atkārtoti uz sēdi par to nepaziņojot, taču Latvijā deputātus atlaiž reti, kā arī soda ļoti reti.
5. Pētot un analizējot literatūru es secinu, ka deputāts ir – pārstāvnieciskajā valsts varas institūtā (piemēram, Saeimā) ievēlēta persona, ko parasti tauta vai pašvaldības iedzīvotāji ievēl brīvprātīgi, jo Latvija ir demokrātiska valsts.
6. Es secinu, ka galvenais pašvaldības deputāta pienākums un galvenā darbība ir konkrētās pašvaldības pilnveidošana un attīstības veicināšana, kā arī pienākumu pildīšana, kuri saistīti ar pašvaldības uzlabošanu.
7. Pašvaldību deputātiem ir nesamērīgi augsts atalgojums, lai gan ir pieņemts likums, kas it kā ierobežo deputātus un pielīdzina tos visiem pārējiem, kuri maksā nodokļu, tomēr likums satur robus un tieši tādēļ, deputāti likumu nepārkāpjot tāpat saņem lielu atalgojumu.
8. Ir skaidrs, ka ir jāsamazina deputātu skaits pašvaldībās, jo deputātiem ir pārāk maz pienākumu un pārāk daudz brīvā laika, līdz ar to varētu palielināt pienākumu skaitu, liela daļa deputātu pieņem lēmumus, kuri ir pilnīgi aplami tikai tādēļ, ka nav īsti ko darīt, bet kaut kas taču ir jāpaveic, lai atcerētos.
9. Es secinu, ka lai veicinātu deputātu darba efektivitāti ir jāveicina arī domes priekšsēdētāja nomaiņa.
10. Apskatot konkrēto literatūru es secinu, ka tiklīdz Latvijas valsts nemainīs sistēmu un neņems kādu citu valsti par piemēru, tad arī turpināsies šī visatļautība arī deputātu starpā, jo viņi netiek ierobežoti.
…
Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statuss ietver gan pilnvaras, t.i., tiesības un pienākumus darbībai domē (padomē) un attiecīgās pašvaldības administartīvajā teritorijā, gan darbības garantijas. Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta. Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu. Deputāta pilnvaras var izbeigt arī pirms termiņa, protams, tas ir pilnīgi iespējami, jo var būt gadījumi, kad deputāti rīkojas negodprātīgi pārkāpj savas pilnvaras, kā arī regulāri pārkāpj noteikumus vai arī neievēro kārtību, jo būtībā Latvijā nav daudz gadījumu, kad deputātu atstādina no darba tikai tādēļ, ka deputāts nepilda pienākumus vai neievēro noteikumus, tieši tādēļ arī deputāti jūtas tik brīvi un atļaujas neievērot noteikumus, lai gan likums nosaka, ka par noteikumu neievērošanu var atstādināt no amata. Taču ne vienmēr ir gadījumi, kad tieši noteikumu neievērošanas dēļ deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, tas var notikt arī labprātīgi vai arī kāda cita ļoti svarīga iemesla dēļ. Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa: 1) ar brīdi, kad dome ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu; 2) kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts atzīts par rīcības nespējīgu; 3) kad spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus; 4) kad ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma; 5) kad dome, kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta
