Rakstot savus darbus, Regīna Ezera centās parādīt to, ka cilvēks ar dabu ir vienots, taču rakstniece parādīja arī to, ka cilvēks ir ļoti nepateicīgs dabai, darot tai pāri, liekot mocīties, aukstasinīgi nogalinot dabas radījumus, savas bagātības un labklājības uzlabošanai.
Cilvēks un daba rakstniecei ir vienots veselums, viņa cenšas izcelt dzīves patiesību, ka cilvēks dabai ir daudz tuvāk, nekā viņš iedomājas. Pēc manām domām, cilvēka loma pasaulē ir ļoti būtiska, no vienas puses cilvēks ar savu nepārdomāto rīcību nodara kaitējumu dabai, bet no otras - tas mēģina sabalansēt ekosistēmu, sargājot retas dzīvnieku un augu sugas.…
