Visbiežāk pieaugušie savu jaunību atceras kā skaistu, notikumiem bagātu laiku. Jaunam būt ir patīkami un brīnišķīgi, bet tas prasa arī savus upurus - pacietību un samierināšanos.
Manuprāt, tieši jaunība ir tas laiks, kad cilvēku pārņem nesapratnes un bailes sajūta. Īpaši raksturīgi tas ir mūsdienās, jo vairākums bīstas no tā, kas viņus sagaida vēlāk, pēc gadiem. Kas viņš būs, ko darīs un kā dzīvos nākotnē, tāpēc, man liekas, ka jaunībā ir jāpieņem daudz izšķirošu lēmumu, kas nebūt nav tik patīkami un viegli.
Vislielākās grūtības sākas, kad apzinies, ka esi personība un individualitāte. Gribas pierādīt visiem, ka pats spēj būt patstāvīgs, ka spēj par sevi parūpēties, ka uz tevi var paļauties un, ka arī ar tevi ir jārēķinās.…
