Dozimetrijas pamatuzdevums ir noteikt kvantitatīvās sakarības starp starojuma un vielas mijiedarbības procesiem. Visi starojuma avoti: rentgeniekārtas, paātrinātāji, reaktori, dabīgie un mākslīgie nuklīdi, kuru starojumi rada vielas fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību maiņu, uzskatāmi kā jonizējošā starojuma avoti, jo galvenais efekts ir atomu un molekulu jonizācija tiešos un sekundāros procesos. Kopumā pastāv vairākas dozu mērīšanas metodes, kas sevī ietver atšķirīgus diapazonus:
Metode Intervāls, Gy
Jonizācijas no 10-8 līdz ~106
Kalorimetriskā no 1 līdz ~101
Ķīmiskā no 10-3 – 10-2 līdz ~108
Luminiscentā no 10-5 – 10-4 līdz 102
Scintilāciju no 10-8 līdz 10-4
Apstarojot dotos paraugus, visoptimālākā metode, ar kuru tiek noteikta jonizējošā starojuma doza, ir ķīmiskā metode. Ķīmiskajā dozimetrijā tiek izmantotas starojuma radītās ķimiskās reakcijas vielā, kad rerakcijas produktu iznākums ir proporcionāls starojuma dozai.
Frikes dozimetrs.
…
