Tirdzniecības centri kļūst par mūsdienu kultūras namiem vai tirgus laukumiem ar satikšanās vietām, pozitīvo emociju saliņām.
Šāda veida iepirkšanās kļūst par kultūras etiķetes sastāvdaļu un dzīves baudīšanas līdzekli.
Kultūra ir pamatcēlonis tam, ko nosaka cilvēka vajadzības un rīcības.
Kultūra ietver sevī tās mazās sastāvdaļas jeb subkultūras, kas dot sabiedrības locekļiem konkrētāk identificēties un saskarties ar citas kultūras sabiedrības locekļiem.
Sabiedrībās ir:
vienas tautības cilvēku grupas (līdzīgām etniskām gaumēm un interesēm);
savu specifisko dzīvesveidu;
vienu ģeogrāfisko stāvokli;
Lielā nozīme kultūrā ir:
cilvēku grupas, kas pieder noteiktā sociālā slānī, kas veidojas pamatojoties:
nodarbošanos,
dzīves stilu,
ienākumiem,
labklājību.
Patērētāja dzīves stilu ietekmē 12 galvenie faktori:
kultūra
vērtības,
tirdzniecības aktivitātes,
mācīšanās (atmiņas un zināšanas),
demogrāfiskā situācija,
uztveres un izpratnes spējas,
indivīda personība,
emocijas un rīcības motivācija,
saimniecība (mājsaimniecība),
sociālās uzziņu grupas,
sociālais stāvoklis.
LR likumdošana un izglītības standarti nosaka prioritāros virzienus un galvenos uzdevumus saistībā ar iespējām attīstīt un pilnveidot integrētas vai vispārējas prasmes:
prasmes strādāt ar informāciju;
pētnieciska darba prasmes;
argumentēšanas prasmes;
projektēšanas prasmes;
uzņēmības un uzdrīkstēšanās prasmes;
vispārējās intelektuālās darbības prasmes- kritiski analītiskās domāšanas un radošā darba prasmes un citas.
…
