Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.11.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 1.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 2.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 3.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 4.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 5.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 6.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 7.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 8.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 9.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 10.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 11.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 12.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 13.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 14.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 15.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 16.
  • Prezentācija 'Nacionālās atmodas laika literatūra', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Laikraksts «Baltijas Vēstnesis»
Baltijas Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Saistīts ar jaunlatviešu kustību.
Iznāca 1868. - 1906. gadā un 1917. - 1920. gadā Rīgā.
"Baltijas Vēstneša" dibinātājs un pirmais redaktors bija Bernhards Dīriķis, pēc laikraksta atjaunošanas - Juris Kalniņš, Jānis Akmens un Nikolajs Šiliņš.
Viens no vecākajiem, nozīmīgākajiem latviešu pilsoniskajiem preses izdevumiem, kas informēja lasītājus par aktuālajiem politiskajiem notikumiem, arī par neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu. Latvijas brīvības cīņu laikā publicēja ziņas par kaujām ar vācu un lielinieku karaspēku, sniedza informāciju par Satversmes sapulces velēšanām u.c.
Laikraksts publicēja arī literārus darbus.

Mani secinājumi.
Par savas dzīves galveno uzdevumu jaunlatvieši uzskata darbošanos tautas labā, viņi savas zināšanas atdod tautas apgaismībai. Kā jauna laikmeta pārstāvji viņu uzskati ir, ka latviešu tautai ir tiesības uz nacionālo kultūru un, domājot par tautas nākotni, argumenti tiek meklēti tautas vēsturē. Šajā laikā tiek veidoti pamati latviešu nacionālajai literatūrai, kā arī daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Jaunlatvieši dod nenovērtējamu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā.
Jaunā kustība pierāda, ka mūsu pirmās inteliģences vadībā, sākusies latviešu sabiedrības atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem un visa, kas novecojis. Tātad latvieši no tautības kļūst par tautu. Nacionālā pašapziņa iekļauj daudzveidīgas šķautnes – valodu, sociālo piederību, protams, arī izpratni par tautas vēsturi, teritoriju, kultūras un sabiedrisko dzīvi. Tā veidojas kā moderna sabiedrība, saimniecība un kultūrvide.
Būtiski ir arī tas, ka latviešu studenti Tērbatas universitātē organizē diskusiju vakarus, aicinādami pētīt un cienīt latviešu valodu, vēsturi.
Jaunā izglītoto latviešu paaudze aizsāk nacionālās mākslas, mūzikas veidošanu, folkloras, tautas nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma vākšanu un izpēti. Latviešu veidotā kultūras un sabiedriskā dzīve attīstās pakāpeniski.

Autora komentārsAtvērt
Atlants