1920. -30. gadi ir pirmie neatkarīgās valsts pastāvēšanas gadi, šajā laikā tiek veidoti dažādi likumi, normas, veidojas sabiedriskā doma. Tas skāra teju visas dzīves jomas, arī vēsturi un izpratni par to. Tā kā sabiedrībā valdīja zināma eiforija, ka nu latvieši ir brīvi, tad tas atspoguļojas arī vēsturnieku skolā. Šim laikam spilgti raksturīga tā sauktā mitoloģiskā skola, kas ietver sevī ideju par tautas vēstures nozīmību, veicina šo ideju nostiprināšanu Latvijas iedzīvotāju, īpaši latviešu , vidū.
Kā napšaubāmi svarīgs faktors minams arī 1934. -1940.gada Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms1, kas popularizē ideja par „latvisko” arhitektūru, tas atstā pēdas uz muzeja veidotāja – Pieminekļu Valdes- darbību. Šajā konkrētajā gadījumā var minēt tādu faktu, ka arhitekti un Pieminekļu Valdes darbinieki šajā laikā asi vēršās pret „svešās” kultūras mantojumu, Rīgas modernizēšanu un latviskošanu. 2 Ideja par latviskošanu diezgan asi kritizēja iepriekšējo gadsimtu arhitektūras stilus, kas esot sveši latvietim, tāpēc sabidrība jātuvina latviešu tautas nacionālajam garam.…
