Radošā ekonomika ir būtiski mainījusi arī izpratni par valstu konkurētspēju un to attīstības potenciāliem. Līdz šim tik nozīmīgo dabas resursu nozīme valstu attīstībā ir ievērojami mazinājusies zināšanu un jaunrades priekšā. Radošās ekonomikas pamatā ir informācijas apkopošana, izpētes un jaunrades procesi. Intelektuālās un kreatīvās idejas, kas tiek dažādi iepakotas un izplatītas dažādos formātos un dažādos informācijas kanālos ir radošās ekonomikas jaunais kapitāls un daudzviet arī galvenais nāciju bagātības un ietekmes avots.
Radošums Latvijas Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam ir definēts kā “iedzimta un izkopta indivīda īpašība jeb spēja radīt jaunas, oriģinālas nozīmes un tēlus, īpaša domāšanas un ieražu kombinācija, turklāt tā attiecināma ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet arī uz intelektuālo darbību jebkurā iespējamā jomā” Radošuma rezultāts ir idejas, produkti vai risinājumi, ko novērtē kā oriģinālus vai jauninājumus (inovācijas).
Piemēram. Samērā viegli ir būt radošam reklāmas biznesā. Īstenībā, tas pat ir obligāts nosacījums. Pamēģiniet būt radošs bankas darbinieks un jūs ieliks cietumā. Tomēr, būt radošam bankas darbiniekam nozīmē standarta situācijā izmantot nestandarta risinājumus. Jūs spētu?
…
