Transakcionālo izmaksu būtība

Institucionālie aspekti sadala izmaksas transformācijas izmaksās un transakcionālajās izmaksās. Transformācijas izmaksas ietver ražošanas resursu transformāciju noteiktos labumos. Transakcionālās izmaksas ietver dažādas transakcijas tirgus ekonomikā. Ronalds Kouls transakcionālās izmaksas definēja kā ekonomiskā labuma pārvietošanu no viena subjekta pie otra subjekta. Viens subjekts ir iekšējās transakcijas, kas ietver visus darījumus, kas notiek uzņēmumā, bet kur nenotiek īpašnieka maiņa. Otrais subjekts ir ārējais tirgus, kas ietver visas akcijas, kuru rezultātā mainās labuma īpašnieks (pārdošana). Šīs izmaksas sauc par transakcionālajām izmaksām.
Avoti , kuru ietekmes rezultātā veidojas transakcionālās izmaksas ir:
 subjektīvie faktori
 objektīvie faktori
Subjektīvie faktori ir informācijas asimetrija, ierobežota racionalitāte un oportūnisms. Informācijas asimetrija nozīmē to, ka informācija ir sadalīta nevienmērīgi. Informāciju meklējot rodas izmaksas. Informācijas racionalitāte nozīmē to, ka cilvēki un firmas izvēlas ne objektīvi optimālo lēmumu, bet to kuru varēja dotajā momentā pieņemt. Tie atkal ir izdevumi – neracionāli pieņemta lēmuma dēļ. Oportūnisms ir papildus izmaksas dēļ oportūniskas uzvedības. Piemēram, ja līguma ievaros otra firma nepilda paredzētos pienākumus.
Objektīvie faktori ir specializācija un darba dalīšana, kā arī tirgus ekonomikas nenoteiktība, kā arī tirgus un ekonomikas procesu nenoteiktais raksturs un politiskās transakcijas. Specializācijas un darba dalīšana nozīmē, ka jo dziļāka specializācija, jo vairāk pastāv dažāda veida darījumi. Politiskās transakcionālās izmaksas rodas dēļ tā , ka jāveido valsts struktūras, kas nodrošinās īpašuma tiesības.

…