Augsnes fauna

Augsnes faunas daudzveidība
Augsne ir viena no daudzveidīgākajām dzīvotnēm un kompleksākajām ekosistēmām uz Zemes.

Neskartu, nepiesārņotu augsni apdzīvo
Vairākas mugurkaulniekus sugas
Vairākas slieku sugas
40-50 augsnesērču sugas
50-100 kukaiņu sugas
Desmitiem nematožu sugas
Simtiem sēņu sugas
Tūkstošiem baktēriju un aktinomicēšu sugu

Augsni apdzīvo:
Baktērijas 3 200 sugas
Sēnes 35 000 sugas
Vienšūņi 1 500 sugas
Nematodes 5 000 sugas
Ērces 30 000 sugas
Kolembolas 6 500 sugas
Diplūras 659 sugas
Simfilas 160 sugas
Pauropodi 500 sugas
Sīksliekas 600 sugas

Augsnes faunas iedalījums pēc:

Uzturēšanās ilgums augsnē:

98 % brīvi dzīvojošo kukaiņu sugu kādā savas dzīves attīstības cikla stadijā ir saistīti ar augsni.

nenoteikta, gadījuma rakstura uzturēšanās- ģeoksēni
īslaicīga uzturēšanās augsnē, kāda no attīstības cikla stadijām notiek augsnē -ģeofīli
periodiska uzturēšanās augsnē-ģeobionti
Iedalījums pēc ķermeņa izmēriem
iedalījums pēc ķermeņa garuma
mikrofauna < 0,2mm
mesofauna 0,2 – 2,0 mm
makrofauna > 2,0 mm

b) pēc ķermeņa platuma
mikrofauna < 0,2mm
mesofauna 0,2 – 2,0 mm
makrofauna > 2,0 mm
megafauna > 2,0 cm
Mikroorganismi augsnē

Baktērijām nozīmīga loma C, N, S apritē ekosistēmās, stabilas augsnes struktūras veidošanā
Vīrusiem būtiska loma kā baktēriju barības objektiem
Mikroskopiskās sēnes ir barības objekts daudziem augsnes bezmugurkaulniekiem, piedalās organisko atlieku noārdīšanas procesos

Sistemātiskais iedalījums
Mikrofauna
apdzīvo uz augsnes daļiņām, saknēm esošās ūdens plēvītes
vairums grupu sastopamas augsnes virskārtā, bet dažas grupas atrodamas arī līdz 200 m dziļumam
vidēji ir 10 miljoni vienšūņu 1 m² augsnes
vairumam sugu raksturīgi veidot cistas, iestājoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
spēja strauji vairoties – diennaktī var 5-kāršot savu masu
pārtiek galvenokārt no baktērijām, arī sēnēm
izdala bioloģiski aktīvas vielas, kas veicina mikroorganismu, augu sakņu augšanu, nomāc augiem kaitīgo sēņu darbību.…