Izmantotāju tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, kas pērk preces un pakalpojumus galvenokārt tālākai izmantošanai, tas ir, citu preču un pakalpojumu ražošanai un/vai pārdošanai, ar mērķi gūt peļņu vai arī ne. Šo tirgu iedala trijās grupās, no kurām sīkāk tiks apskatīts industriālais jeb ražošanas tirgus, kura dalībnieki ir uzņēmumi, organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk ražošanas procesam.
Sākotnēji apskatīsim galvenās īpatnības, kas rodas veidojoties ražošanas resursu cenām:
Cenu veidošanās ķēdīte – cena atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma samēra (veidojoties līdzsvara cenai), galējā derīguma saikne ar pieprasījumu, galējo ražošanas izmaksu saikne ar izmaksām, konkurence.
Pircēju vēlme iegādāties resursus lētāk, bet lai varētu tālāk pārdot efektīvi, kvalitatīvi (tas ietekmē gan pieprasījumu, gan piedāvājumu).
Ražošanas resursu pārdevējs vēloties maksimalizēt peļņu, palielināt pārdoto apjomu, pārdos par augstāko cenu.…
