5. Piedošana- Ar piedošanu es domāju savu gatavību sadzīvot ar kādu pāridarījumu –piedodot, es palīdzu un paeju pretī, pirmām kārtām sev un pēc tam otram. Vislielākās sāpes mums parasti nodara tieši emocionāli tuvākie cilvēki un tieši tāpēc, ka garīgi ir tik tuvi. Pat ar nenozīmīgu lietu mūs var ievainot ļoti dziļi. Jo spēcīgākas jūtas saista, jo grūtāk ir saprast un reāli novērtēt, vai otrs rīkojies nejauši, nepārdomāti vai arī tas noticis tīšuprāt, taču ir svarīgi mācīties pieņemt notikušo un ar to samierināties. Piedošanu vienmēr lūdz stiprākais. It kā jau lūgt piedošanu ir dabiski, "Piedod man manus parādus, ka arī mēs piedodam saviem parādniekiem", bet tomēr mums nav raksturīgi tiešām no sirds to lūgt. Bieži mēdz uzskatīt, ka piedošanu lūdz vājākais. Ka lūdzot viņš atzīst, ka ir vainīgs un tā vienlaikus sevi pazemo otra acīs. …
