Skepticisms kā pasaules izjūta pauž neuzticību visām pretenzijām uz absolūto patiesību, norādot uz cilvēku zināšanu relatīvo raksturu, pasaules plūstamību, cilvēka laimes un labklājības nenoturīgumu.1 Antīkajā laikā cilvēki apšaubīja cilvēku zināšanu raksturu, viņi uzskatīja, ka cilvēks nevar zināt visu un nevar šķirot lietas vai cilvēkus tādās pakāpēs kā labs vai slikts, taisnīgs vai netaisnīgs, glīts vai neglīts. „Mēs nenoliedzam, ka redzam, bet vienīgi nezinām, kā mēs redzam. …
