Vērtējums:
Publicēts: 29.01.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 1.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 2.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 3.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 4.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 5.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 6.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 7.
  • Referāts 'Materiālu reciklizācija un ekoloģija “Getliņi”', 8.
Darba fragmentsAizvērt


Pirmsprojekta situācijas apraksts - 1999. gads
Getliņu izgāztuve izveidota un darbojas jau kopš septiņdesmito gadu sākuma un tās teritorija pašlaik ir ~ 86 ha. Līdz 2001. gadam tur deponēti aptuveni 30 miljoni kubikmetru atkritumu. Izgāztuve atrodas tagadējā Stopiņu pagasta teritorijā, Getliņu purva malā. Tā izvietota uz kūdras pamata, pie kam šajā teritorijā ir samērā augsts gruntsūdens līmenis, vietām pat 0.3m zem zemes virsmas. Šādās vietās Eiropā izgāztuves vairs neierīko. Nav neviena pozitīva punkta, kas rādītu, ka tajā vietā varētu būt izgāstuve. Pašlaik vecais atkritumu kalns ir 30 – 36 ha, un augstums 27 m.

atkritumu deponēšana tika uzsākta bez jebkādas pamatnes sagatavošanas, infiltrāta savākšanas un attīrīšanas sistēmas izveidošanas. Ilgu laiku atkritumi netika pārklāti ar lietus ūdeni necaurlaidīgu pārklājuma slāni. Pa izgāztuves perimetru ir izveidots kontūrgrāvis, kura uzdevums ir novadīt uzplūstošos virszemes ūdeņus apkārt izgāztuvei uz Daugavu. Iekšpus teritorijas, ko apjož kontūrgrāvis, gar atkritumu kalna pakāji izrakts infiltrāta savākšanas dīķis, bet diemžēl bez jebkādas pamatnes sagatavošanas. Laimīgā kārtā tā pamatni veido laika gaitā sablīvējusies kūdra un nevis smilts, kas daļēji ļauj noturēt infiltrātu dīķī.

Tomēr infiltrāta daudzumi, kas veidojušies iepriekšējo gadu gaitā ir daudz lielāki, kā tie, kas nonāk un uzkrājas dīķī. Daļa piesārņoto ūdeņu nonāk augšējā gruntsūdeņu horizontā un piesārņojums lēnām pārvietojas Daugavas virzienā. Pateicoties augstajam infiltrāta līmenim dīķī, tas daļēji spiežas cauri aizsargdambim un nokļūst kontūrgrāvī, kur tiek atšķaidīts ar uzplūstošo purva ūdeni un nonāk pa virszemes grāvi Daugavā. Gruntsūdeņu piesārņojumu plānā un griezumā var aplūkot divos attēlos. Tiek veikti regulāri virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma novērojumi (monitorings) atbilstoši Pasules bankas akceptētajam un Lielrīgas RVP apstiprinātajam monitoringa plānam. Svarīgākais novērojumu punkts (paraugu ņemšanas vieta) ir novadgrāvis, kas savieno Getliņu izgāztuves kontūrgrāvi ar Daugavu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants