-
Pilnvaras jēdziens un veidi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| PILNVAROJUMS | 5 | |
| Pilnvaras un to veidi | 5 | |
| Speciālpilnvara | 6 | |
| Ģenerālpilnvara | 7 | |
| Universālpilnvara | 7 | |
| Vienreizēja vai vienkāršā pilnvara | 8 | |
| Pilnvaras apliecinājums un kas ir tiesīgs to darīt | 8 | |
| Pagasta tiesības veikt notariālās darbības | 10 | |
| Pilnvara un juridiskā persona | 11 | |
| Agrāk izdotās pilnvaras | 11 | |
| Kāda pilnvara der, lietojot citam piederošo automašīnu | 12 | |
| Ja pilnvaro ārzemnieks | 13 | |
| PĀRPILNVAROJUMS | 14 | |
| PILNVAROJUMA IZBEIGŠANĀS | 16 | |
| Pilnvarojuma izbeigšanās ar vienas vai otras puses nāvi | 16 | |
| Pilnvaras termiņi | 17 | |
| Pilnvaras atsaukšana (ar savstarpējo vienošanos, kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu, kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu | 17 | |
| Pilnvarojuma izbeigšanās, kad notecējis pilnvarojuma laiks vai ar dotā uzdevuma nobeigšanu | 17 | |
| Par pilnvaras atsaukšanu – oficiālajā laikrakstā | 18 | |
| PIENĀKUMI, KO UZLIEK PILNVAROJUMS | 19 | |
| PILNVAROJUMA PĀRKĀPŠANAS SEKAS | 19 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN NORMATĪVIE AKTI | 20 |
Dzīvē ļoti bieži gadās tā, ka ne katrs var realizēt savas tiesības dažādās institūcijās, vai arī ne var pats sevi pārstāvēt dažādās valsts iestādēs un organizācijas, vai stājoties ar citām personām civiltiesiskajās attiecībās. Ar juridiskajām personām ir vieglāka situācija, jo tās parasti pārstāv to direktori, prezidenti, vai kāda cita amatpersona, kas ir attiecīgās juridiskās personas vadītāja. Bet ko darīt vienkāršam cilvēkam, fiziskai personai, kas nevar pats brīvi pārvietoties vecuma vai slimības dēļ, vai arī kādu iemeslu dēļ nevar atstāt savu dzīves vietu? Gadās arī, ka cilvēks ir vienkārši ļoti aizņemts, vai nevēlas nodarboties ar konkrēta jautājuma risināšanu. Šādos gadījumos parasti cilvēki lūdz kādu citu personu izdarīt to savā vietā, tas ir, pilnvaro šo personu veikt konkrētas darbības savā, tas ir, pilnvarotāja labā. …
Pilnvara – juridisks akts, kas apliecina vienas rīcībspējīgas personas (pilnvardevēja, pilnvarotāja, pārstāvamā) doto pilnvarojumu otrai rīcībspējīgai personai (pilnvarniekam, pilnvarņēmējam, pārstāvim) tās pārstāvēšanai attiecībās ar trešajām personām. Ja pilnvarojuma esamība izriet no konkrētās tiesiskās situācijas, pilnvaras došana nav nepieciešama. Svarīgi ir uzsvērt, ka pilnvara un rīcība ar pilnvaru nozīmē (un likums arī tā norāda), ka tā persona, kas ir saņēmusi, tas ir, pilnvarnieks nedrīkst neko pēc pilnvaras darīt savā labā. Piemēram, ja būs izdota pilnvara, tad pilnvarnieks pēc šīs konkrētās pilnvaras var pārdot īpašumu trešajai personai, bet nedrīkst slēgt līgumu savā vārdā un iegūt māju (vai ko citu) savā īpašumā. Pēc satura izšķir 1) speciālpilnvaras; 2) ģenerālpilnvaras; 3) universālpilnvaras.
