Tāpat kā cilvēki izēd šo pasauli, tā arī vienaldzība iznīcina cilvēku. Pietiek pateikt vienreiz – man vienalga – un tā ir dzimusi tevī. Tā kā ļauna nezāle iemiesojas mūsu dvēselē un pārņem īpašības, kas šo dzīvi padara par krāsainu pasauli. Vienmēr ir tā, ka cilvēks nemaz nemana, kas ar viņu notiek, nemana to, ka viņš degradējas un ieslīkst purvā, kas velk dziļāk, dziļāk, dziļāk...
Vienaldzība ir slimība, ar kuru var saslimt jebkurā vecumā. Parasti tā rodas, cilvēkam esot grūtībās, esot sevis meklējumos un zaudējot cerības, tad mēs nospļaujamies uz šo pasauli. Liekas, pietiek, man vairs nevajag, es vairs negribu, man vienalga. Mēs iegūstam savu ļaunāko ienaidnieku – sevi pašu. …
