Tā komēdijā Sofija rādīta kā jauna meitene ar lelli rokā, kura vēl īsti neapzinās savu ķeizarisko stāvokli. Nariškinu redzam iedegušos kaislē pret Jakobīni, masku balle ir galma sīko intrigu parāde. lugas centrā ir Jakobīne un Minhauzens – lielajos vēstures notikumos neiesaistīti cilvēki.
Mārtiņš Zīverts komēdijā pretstata divas vērtību sistēmas –m patiesas mīlestības, godīguma, sapņu, harmoniskas dzīves pasauli Duntē un liekulību, varaskāri, rupjību, sīkmanību ārpus Duntes. Gan Jakobīnei, gan Minhauzenam ir tiesības un iespējas izvēlēties, un viņi izvēlas patiesu mīlestību un saskaņu.
Lugas darbību virza Minhauzena un Jakobīnes attiecības. Jakobīne, kas pašā lugas sākumā deklarē, ka neieredz meļus, komēdijas beigās apprec lielāko fantastu un meli pasaulē. Minhauzens, kas lugas sākumā šķiet iznesīgs melis un vējgrābslis, izrādās godīgākais un cēlākais no visām lugas personām. Gan Jakobīne, gan Minhauzens ir lielas personības, kas spēj pašas izlemt savu likteni, saglabāt pašcieņu, ir gudri un ironiski.
…
