Tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki mūsdienu ASV teritorijā apmetās pirms 20 000 gadiem, ienākot Ziemeļamerikā no Āzijas pa tolaik pastāvošu zemes šaurumu, kas savienoja abus kontinentus. Līdz 15. gadsimtam, kad ieradās eiropieši, indiāņi bija izplatījušies visā Amerikā un bija izveidojušās dažādas kultūras. Zemkopība parādījās mūsdienu ASV austrumos apmēram 2500 gadus pirms mūsu ēras.
Kaut arī literatūrā pieņemts amerikāņu civilizācijas saknes saistīt ar Jaunanglijas kolonijām (Masačūsetsu, Ņūhempšīru, Konektikutu, Rodailendu) vai Dienvidu kolonijām (Virdžīniju, Merilendu, ziemeļu un dienvidu Karolīnām, Džordžiju), ne mazāka nozīme ir “vidus” kolonijām (Ņujorka, Pensilvānija, Ņudžersija, Delavera). Pie tam sākotnēji tās nebija vis britu, bet gan holandiešu un zviedru Jaunā Nīderlande un Jaunā Zviedrija. Jau visnotaļ plaukstošo jauno Amsterdamu sagrāba Anglija un 1664. gadā pārdēvēja par Ņujorku (jauno Jorku). 1681. gadā Kārlis II dāvāja lēņu tiesības pār zemēm Pennam, kuras vēlāk sāka dēvēt par Pensilvāniju. 1682. gadā ieradies savā feodā, Viljams Penns, kurš pats bija kvēkers, sāka veicināt to pārcelšanos uz Jauno Pasauli.…
