Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis Rīgā 1901.gada 27. oktobrī drēbniekmeistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē. Mācījies vāciskajā Stabuša ģimnāzijā (1909-1911) un stingri krieviskajā Aleksandra ģimnāzijā (1911-1918). Čaka pusaudžu gadi paiet ārpus Latvijas – kara, revolūcijas, šausmu un jebkuras vērtību sistēmas sagrautkāres pārņemtaja pasaulē – Krievijā. 1922. gadā Čaks atgriežas no Krievijas, taču īstais dzejnieks vēl nav dzimis. Tikai 1925. gadā līdzīgi bumbas sprādzienam Čaka dzeja parādās Latvijas presē un aizrauj dzejas cienītājus un kritiķus.
Čaka pirmais dzejoļkrājums ir “Sirds uz trotuāra”, ko viņš izdeva 1925. gadā, kas bija veltīts Rīgai un tās dzīvei. Šī dzeja aizskāra tēmas un tēlus, kas iepriekš nebija attēloti latviešu dzejā - pilsētas nakts dzīvi, bezpajumtniekus, prostitūtas, nabadzību un pat ūdens noteku cauruli.…
