Viduslaiku zinātnieks Eiropā bija mūks vai klerikālis. Termins ''klerikāļu zinātne'' mūsdienās izraisa citas asociācijas, nekā tas bija viduslaikos, jo vārdam ''klerikālis'' bija plašāka nozīme. Tas apzīmēja pirmkārt visus tos, kas nodevās studijām. Klerikāļiem zinātnes attīstībā šai laikā bija progresīva loma. Viņi izstrādāja intelektuālās programmas, demonstrēja pierādījumu spējas un ieviesa jaunievedumus. Viduslaiku izglītība bija klerikāļu izglītība, un tā atradās varas sistēmas kalpībā. Tās uzdevums bija nolīdzināt visas pretrunas, lai paliktu nemainīga pāvestu baznīca nemainītos feodālās sistēmas pamati. Klerikāļi to darīja visos sociālo procesu aspektos.
Izglītība. Baznīca pilnībā monopolizēja izglītību, jo skolas atradās tās pakļautībā. Pēc baznīctēvu uzskatiem, galvenais izglītības uzdevums bija audzināt baznīcas kalpus, kas prastu sprediķot. …
