Pirmkārt, „komunikācija ir informācijas pārraidīšana” (Bernard Berelson and Gary Steiner)4. Šī definīcija liek saprast, ka komunikāciju var nodrošināt jebkas, ar kā palīdzību mēs sniedzam informāciju citiem: apģērbs, žesti, mīmika, ziņas saturs un veids, kā ziņa tiek pasniegta. Šī definīcija arī apgāž primitīvo uzskatu par to, ka komunicēt nozīmē runāt, apgalvojot un pierādot to, ka komunicēt mēs varam arī, piemēram, apģērbjoties neadekvāti noteiktajai etiķetei- tādā veidā pārraidot informāciju par sava veida protestu pret noteikto kārtību. Tātad, komunikācija ir vajadzīga, lai pārraidītu informāciju.
Turpinot meklēt vēl precīzāku komunikācijas definīciju, par būtisku atzinu J.Fiskes teikto, proti, ka „komunikācija ir sociāla mijiedarbība ar ziņojumu ar ziņojumu starpniecību”5. Respektīvi, dialogu starp sabiedrības locekļiem uztur komunikācija jeb savstarpēja ziņojumu apmaiņa. Tātad, ja nebūtu komunikācijas, nebūtu iespējamas arī nekāda veida attiecības cilvēku starpā, cilvēki nespētu apvienoties kopīgu mērķu sasniegšanai vai, visticamāk, kopīgu mērķu nemaz nebūtu, jo bez komunikācijas cilvēki par tiem nespētu vienoties. Te iederas profesora Denis McQuail teiktais: „Ikviena sociāla saskarsme ir neizbēgami komunikatīva un katrs sociāls process ir komunikatīvs process.”…
